3D printēšana un tās izmaksas

Mēs visi taču esam dzirdējuši par 3D printēšanas tehnoloģiju, kas būtībā ir tā pati kas parastais printeris tikai var veidot objektus 3D veidā, kas lieka sļoti inovatīvi un tehnoloģiski grūti, Bet pašos pamatos 3D printeris nav grūts un viņa galviņai ir jākaustās nevis 2 dimensijās, kā parastajam printerim bet trijās. Tas protams uzreiz samazina printera ātrumu, bet teorija ir tāda, ka ar laiku mēs varēsi savās mājās paši izprintēt dažādus produktus un tos nemaz nevajadzēs pirkt veikalā. Ja tas izklausās, kā kaut kas no zinātniskās fantastikas, tad tā arī ir jo šādas iekārtas jau sen tiek lietotas dažādās kosmosa grāmatās un stāstos un visticamāk, ka mūsdienu 3D printeri tad tieši arī nāca no šīm autoru idejām.

Bet cik tālu tad mēs šajā nozarē esam?

Palasot interneta stāstus un apskatoties bildes varētu likties, ka ar 3D printeriem ir iespējams izveidot jau gandrīz pilnīgi jebko un, ka tie ir daudz lētāki un ātrāki nekā tas ir patiesībā. Tad skarbā patiesība ir tāda, ka mūsdienās ir pieejami tiešām labi 3D printeri, kas var veidot plastmasas, metāla un cita veida objektus, bet tie maksā parasti simtos tūkstošu Eiro un tos izmanto lielās kompānijas, kuras sākumā ņem ātros kredītus, lai iegādātos šīs iekārtas un tās atmaksājas tikai ļoti ilgā laikā. Protams ir iespējams nopirkt arī vienkāršu printeri kas, piemēram printē plastmasas objektus par 500 līdz 1000 Eiro, bet šī iekārta būs lēna, tai nebūs tik liela precizitāte un neko vairāk par vienkāršām figūriņām tu no tās ārā dabūt nevarēsi. Un tas viss tā ir tāpēc, ka līdz šim vēl nav notikuši pietiekami lieli tehnoloģiskie sasniegumi, lai šādas ierīces varētu sākt izmantot plašāka publika un kamēr tās būs tikai nišas tirgiem tikmēr to cenas arī nesamazināsies.

Ideālais 3D printeris mācētu printēt objektus pa vienam atomam ādā veidā radot pilnīgi jebko, bet līdz šādām tehnoloģijām mēs vēl esam gadu desmitus ja ne simtus attālumā. Padomājiet, cik ātri šādam atomu printerim būtu jāstrādā lai tas varētu izveidot kaut vai objektu, kas būtu cilvēka mata biezumā, ja tajā ir vismaz vien miljons atomi. Un tāpēc arī, līdz mēs netiksim līdz tiešām ātrām un inovatīvām tehnoloģiskajām inovācijām, 3D printeri būs un paliks tikai dārgas spēļmantiņas, kas reāli var noderēt tikai ļoti mazā industriju skaitā.

3d printeris

jūnijs 2015

Finanšu plāna izveide

Finances, kā jau jūs visi zināt ir viena no galvenajām dzīves jomām un katram cilvēkam ir jāsaprot tas, ka bez naudas un bez finansēm nav iespējams mūsdienu pasaulē eksistēt, jo visa lietu un darbu apmaiņa notiek tieši ar naudu, un nesaprotot finanses nav iespējams normāli funkcionēt.

Būtībā finansēm vajadzētu būt ļoti vienkāršām, jo ir tikai naudas plūsma iekšā, jeb peļņa vai alga un tad ir naudas plūsma ārā, jeb izdevumi un tēriņi. Un variējot ar šīm abām summām ir iespējams sakārtot savas finanses un vai nu palielināt ienākumus vai arī samazināt izdevumus, lai rastos pozitīva bilance un beigu beigās būtu iespējams naudu iekrāt un investēt kādās citās lietās.

Kad cilvēks sāk domāt par savu budžetu un to, kā viņam vajadzētu sakārtot to, tad pirmais solis jau ir sperts, jo lielākā daļa par par to neaizdomājas. Parasti sākumā ir jāsāk ar to, ka jāsāk uzskaitīt tēriņi un arī ienākumi, lai varētu saprast kur tieši nauda aizplūst un kur tiek pelnīta, lai varētu optimizēt un padarīt visu efektīvāku. Kad ir sākta uzskaite un viss tiek pierakstīts tad var sākt domāt par, piemēram, kredītu ātrāku atmaksu, naudas iekrāšanu un rezerves fondu veidošanu, lai būtu daudz lielāka drošība un varētu domāt vairāk par savu dzīvi nevis visu laiku uztraukties par to vai nākamajā mēnesī varēs saņemt algu.

Plāns katram cilvēkam noteikti, ka ir savādāks un nevar paņemt vienu plānu un pārnest to pilnībā uz savu budžetu, jo mēs taču katrs esam atšķirīgi un, kur viens no mums daudz labāk prot uzlabot savus ienākumus nekā sakārtot izdevumus tur cits varbūt daudz labāk māk ietaupīt, bet viņam grūti iet ar ienākumu palielināšanu. Tieši tāpēc arī katram pašam ir jāatrod sava metode un savs plāns, bet to var darīt tikai tad, ja tiek eksperimentēts un mēģinātas ļoti daudz un dažādas lietas, jo pretējā gadījumā būs ļoti grūti atrast to, kas tiešām palīdz un kas ir derīga tavam raksturam un tavai situācijai.

Jāatceras ir tas, ka mēs spējam daudz vairāk nekā to varam iedomāties un tie, kas mēģina tevi atrunāt parasti nav kārtīgi aizdomājušies par šādām lietām, vai arī vienkārši ir ar citu skatienu uz dzīvi. Tāpēc tad, kad tu uzsāksi sava finanšu plāna izpildi noteikti, ka būs, kas skatās uz tevi ar greizu aci, bet neliecies par viņiem ne ziņas, jo katrs jau dzīvo savu dzīvi un katram arī dzīvē ir savi mērķi.

finanšu plāns

Virpošana

Metāla apstrāde ir ļoti plaša un komplicēta joma, jo tajā tiek veikti daudz un dažādi sarežģīti procesi, lai gala rezultātā no metāla izveidotu kādu priekšmetu. Viens no šādiem komplicētiem procesiem ir arī virpošana.

Virpošana ir metāla apstrādes veids ar kura palīdzību ir iespējams izveidot konkrētu metāla detaļu īpašā formā un precīzos izmēros. Šī detaļa parasti vispirms tiek uzzīmēta ar roku vai datorā, kur pēc tam tiek izveidots uzmetums, no kura tad tiek izvirpota pati detaļa.

Virpošanai vienmēr tiek izmantota ierīce ko sauc par virpu, kura nereti nāk komplektā ar virpošanas galdu. Virpa ir milzīga iekārta, kurā, uzstādot konkrētus konfigurācijas parametrus, ir iespējams no liela metāla gabala izveidot mazākas, bieži sarežģītas cilindriskas detaļas, piemēram, vītnes, skrūves, tapas, konusus, un pat lodveida objektus, piemēram ruļļus vai riteņus.

Virpa darbojas uz rotējošas kustības pamata, jo virpa, rotējot lielāko metāla gabalu uz savas ass, veic dažādas operācijas, piemēram, griešanu, slīpēšanu, urbšanu un deformēšanu, kā rezultātā ir iespējams izvirpot pat mazas un smalkas detaļas.

Virpošana kā metāla apstrādes veids ir pazīstama jau senā pagātnē, kad Senajā Ēģiptē tika izveidots virpai līdzīgs rīks, ar kuru varēja no koka izvirpot dažādas formas. 18. gadsimta beigās Lielbritānijā tika radīta pirmā iekārta, kura kaut nedaudz līdzinājās mūsdienu virpai, taču tā tika darbināta ar zirgu spēka palīdzīgu, bet jau 20. gadsimtā virpa bija viens no visbiežāk sastopamajiem darbarīkiem.

Visbiežāk izvirpot var detaļas sākot no pavisam nelielām detaļām līdz pat 42 centimetriem detaļas diametrā. Taču pastāv arī lielākas virpas, kuras atļauj izvirpot pat vēl lielākas detaļas.

Viena no jaunākajām un modernākajām virpošanas metodēm ir CNC virpošana. CNC ir vadības sistēma, kura apstrādā detaļas ar īpaši augstu precizitāti, tā dodot iespēju šīs sistēmas operatoram izveidot pat vissarežģītākās detaļas. CNC sistēma arī piedāvā Active Tools sistēmu, kura ļauj paralēli virpošanai veikt arī frēzēšanas darbības, kā rezultātā ir iespējams ne tikai izvirpot konkrēto detaļu, bet piešķirt tai arī dažādus leņķus, stūrus un pat, piemēram, izurbt caurumus. Šī CNC sistēma tiek darbināta ar CNC multifunkcionālā virpošanas darbagalda palīdzību, kurā ietilpst visas iepriekš minētās virpošanas un ar to saistītās iespējas. Virpošanu ar CNC sistēmu sauc par multifunkcionālo jeb universālo virpošanu un ar to ir iespējams izvirpot detaļas, kuras ir līdz 55 centimetriem diametrā.

virpošana

Metināšana

Metināšana ir ļoti populārs termins, kuru parasti lieto sarunā, kura ir saistīta ar metāla apstrādi, bet es domāju, ka ir svarīgi konkrēti noskaidrot, kas tad ir metināšana, kā tā tiek veikta un kādi ir populārākie metināšana veidi.

Tātad metināšana pēc savas būtības ir savienojumu iegūšanas process, kura rezultātā tiek iegūti jauni materiāli. Metināšanas gaitā metināmās detaļas tiek sakarsētas, izmantojot sakarsēšanu, plastisko deformāciju vai abas metodes kopā, un tiek iegūti jauni savienojumi.

Šī jauno savienojumu iegūšana notiek pateicoties procesam, kuru sauc par starpatomu saišu rašanos. Metinot, metināmo detaļu malās pateicoties siltuma elementa iedarbībai tiek izkausēts metāls. Pēc tam šīs divas metāla daļas ar izkusušām malām var savienot kopā, un tās perfekti saplūdīs kopā, pārklājoties ar metināšanā izmantoto kausēto metālu.

Visbiežāk izmantotais siltuma avots metināšanas procesā ir elektriskais loks, gāzes liesma, izkausēti sārņi, plazma, lāzera stara enerģija, elektroni starojuma enerģija vai kāda ķīmiska reakcija, jo šie siltuma radīšanas veidi ir visvienkāršākie, bet tajā pašā laikā arī visefektīvākie.

Visvecākais metināšanas veids ir kalējmetināšana, kas ir pazīstama jau senā pagātnē. Pirmos metināšanas eksperimentus ar elektrisko loku veica Nikolajs Benardoss 1878. gadā. Pāris gadus vēlāk jau bija izstrādātas pirmās iekārtas, kuras varēja izmantot, metinot ar tērauda elektrodu palīdzību, bet mūsdienās metināšanā tiek pielietotas daudz un dažādas metodes.

Populārākie veidi, kā metināt ir jau pieminētā lokmetināšana, metināšana ar kūstošiem elektrodiem, metināšana ar pārklātiem elektrodiem, metināšana aizsarggāzē, kontaktmetināšana, punktmetināšana, sadurmetināšana un gāzes metināšana. Un katram no šiem metināšanas veidiem ir sava specifika, piemēram, lokmetināšana kā siltuma avotu izmanto elektrisko loku, kūstošo elektrodu metināšanā procesā tiek pielietoti kūstošie elektrodi, pārklāto elektrodu metināšanā tiek izmantots metāla stienis, kurš ir pārklāts ar pulverveida līmes šķīdumu, metinot aizsarggāzē detaļām caur elektrodu turētāju tiek pievadīta aizsarggāzes strūkla, kontaktmetināšanā, lai sametinātu vielas pielieto spiedienu un vietēju sakarsēšanu, punktmetināšanā metināmās detaļas tiek saspiestas, sakarsētas un caukaltas, sadurmetināšanas procesā detaļas arī tiek saspiestas kopā un sakausētas kopā ar strāvas palīdzību, bet gāzes metināšanā, kuru visbiežāk izmanto, lai sametinātu čugunu, misiņu vai tēraudu, lieto tādas deggāzes kā, piemēram, acetilēnu.

Metināšanas rezultātā tiek iegūts neizjaucams metālu savienojums, kuru pēc tam var izmantot virknē dažādu industriju un virknei dažādu pielietojumu.

metinasana

Kas ir nerūsējošais tērauds?

Viens no mūsdienās ļoti plaši pielietotiem materiāliem, no kura tiek taisīti kā trauki tā dažādi darbarīki un pat rotaslietas, ir nerūsējošais tērauds. Bet no kā tad īsti sastāv šis materiāls un kā tas vispār tika izveidots?

Nerūsējošais tērauds ir tērauda paveids, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs, kas sastāda līdz 50 procentiem no nerūsējošā tērauda sastāva. Papildus dzelzim, lai radītu nerūsējošo tēraudu, dzels un tērauda kombinācijai ir jāpievieno arī hroms, lai beigās tas sastādītu aptuveni 10 līs 12 procentus no kopējā sastāva. Papildus šim materiāliem, šim hroma un dzelzs kokteilim tiek pievienotas arī citas vielas, piemēram, niķelis, ogleklis, molibdēns, slāpeklis un citi materiāli, kas tad attiecīgi arī mainīs katra konkrētā vielu sajaukuma īpašības. Taču visvienkāršākais nerūsējošais tērauds jau var tikt izveidots no 10 ar pusi procentiem hroma un attiecīgi 89.5 procentiem dzelzs.

Pirmo reizi nerūsējošais tērauds kā jauns tērauda veids parādījās 1912. gadā, kad kopā tika savienotas nerūsējošā tērauda pamata sastāvdaļas – dzelzs un hroms. Gadu vēlāk šim sajaukumam sāka pievienot arī niķeli, galvenokārt, lai padarītu labākas šī sakausējuma mehāniskās īpašības, bet, kad 1920. gadā šim sajaukumam tika pievienots arī molibdēns, šī tipa tērauds ieguva arī skābju izturīgas īpašības un savu nosaukumu – nerūsējošais tērauds.

Kā jau šī tērauda nosaukums liecina, nekrotizējošais tērauds ir ne tikai izturīgs pret skābēm, bet arī pret koroziju virknē dažādās vidēs, piemēram, gaisā un ūdenī. Tieši tādēļ šim tēraudam ir tik daudz un dažādi pielietojumi un izmantojumi. Dažādi nerūsējošā tērauda paveidi, kuru atšķirības ir vielās, kuras tiek pievienotas tērauda kausēšanas procesā, tiek pielietoti, piemēram, auto rūpniecībā, metināšanā, dažādu cauruļu un plākšņu izgatavošanā celtniecībai, kā arī nereti tieši nerūsējošais tērauds tiek izvēlēts kā galvenais materiāls, no kura gatavo, piemēram, dakšas, karotes un nažus, jo tam piemīt šiem ēdamrīkiem nepieciešamās īpašības – tas ir izturīgs, pietiekami viegls un imūns pret koroziju, pat, ja tiek bieži mazgāts.

Vēl viena ļoti laba nerūsējošā tērauda īpašība ir, ka tas ir arī ļoti nodilumizturīgs, tādēļ var tikt izmantots kā dažādos mehānismos, tā būvējot celtnes un pat, piemēram, siltuma cauruļu radīšanai, jo nodrošinās, ka tas nenodils un nekļūs bīstams.

Nerūsējošais tērauds bez šaubām ir viens no labākajiem materiāliem ar daudzveidīgiem izmantojumiem un lieliskām īpašībām, jo tas nodrošina, ka ne tikai būs drošs pat pēc ilgstošas atrašanās dažādās vidēs, bet arī nerūsēs un paliks tik pat izturīgs kā pēc tā izgatavošanas.

terauds

Frēzēšana

Nereti saistībā ar metāla vai koka apstrādi tiek dzirdēts termins frēzēšana. Bet ko tad tas īsti nozīmē un kā notiek frēzēšanas process es paskaidrošu šajā rakstā.

Kas ir frēzēšana?

Frēzēšana ir konkrēts veids kā tiek apstrādāti dažādi materiāli. Šis process ļauj no šiem materiāliem, vienalga vai tas ir metāls, koks vai cits materiāls, radīt dažādas formas un dažādus konkrētus izstrādājumus. Nereti formas, kuras tiek radītas frēzēšanas procesā ir ļoti sarežģītas un var tikt iegūtas tikai un vienīgi tās izfrēzējot. Savā ziņā frēzēšanas procesa gala produkts iznāk ļoti līdzīgs kā tas izveidotos, ja objekts tiktu drukāts ar 3D printera palīdzību, bet atšķirība ir tajā, kā šis objekts tiek radīts. Ja 3D printeris objektus drukā pa slāņiem tos radot no jauna, tad frēzēšanas procesā objekti tiek radīti no konkrēta materiāla, kur liels šī materiāla gabals tiek izfrēzēts un pārvērsts kādā mazākā objektā.

Kur tiek veikta frēzēšana?

Frēzēšanai parasti tiek izmantoti speciāli šim procesam paredzēti darbagaldi, bet pats frēzēšanas process tiek veikts ar griežamo instrumentu, kura nosaukums ir frēze.

Kā notiek frēzēšanas process?

Frēzēšana parasti notiek trīs dažādās plaknēs – X plaknē, Y plaknē un Z plaknē, kurās frēze tiek pārvietota ar servomotoru palīdzību. Frēzēšanas procesa laikā ir iespējams ne tikai izfrēzēt dažādas formas, bet arī veikt gravēšanas procesu uz dažādiem materiāliem. Gravīras var izveidot izmēros no pusotra milimetra līdz pat tik lielam izmēram, cik liels ir konkrētais frēzēšanas galds.

Kādus materiālus var izmantot frēzēšanas procesā?

Populārākie frēzēšanas materiāli, protams, ir koks un metāls, taču frēzēšanas process tiek izmantots arī, lai apstrādātu, piemēram, organisko stiklu, polikarbonātu, tehnisko plastmasu, alumīniju, skaidu plāksnes, finieri, saplāksni, akrilu un vēl virkni daudz un dažādu citu materiālu.

Kur tiek pielietota frēzēšana?

Jomas, kurās frēzēšana ir visizplatītākā, ir metāla un koka apstrāde, jo frēzēšanas process nodrošina, ka no šiem diviem materiāliem ir iespējams izgatavot visdažādākos objektus un formas, kurus pēc tam var tālāk apstrādāt un no tiem veidot dažādus citus objektus, piemēram, mēbeles vai konkrētus metāla objektus. Taču frēzēšana arī tiek pielietota pat tādās jomā kā, piemēram, reklāma, lai izveidotu dažādas figūras un radītu oriģinālus un unikālus reklāmas priekšmetus un stendus.

frezešana

marts 2015

Rasējumi

Kas ir rasējums? Kāpēc tie ir vajadzīgi? Mūsdienu ražošana nav iespējama bez rasējumiem. Par rasējumu sauc priekšmeta attēlu plaknē, pēc kura var spriest par tā formu, uzbūvi, izmantošanu un izmēriem. Rasējums sniedz arī citas nepieciešamās ziņas par attēloto priekšmetu: par tā izgatavošanas īpatnībām, materiālu, no kura tas tiks ražots, kāda kontrole un izmēģinājumi veicami, kāda ir detaļas pārbaudes sistēma.

Rasējums atspoguļo konstruktora un arhitekta domas, ir viens no galvenajiem projektēšanas dokumentiem. Pēc rasējumiem izgatavo dažādas mehānismu detaļas, veic to komplektēšanu. Lietojot rasējumus , celtniecības industrijas rūpnīcas ražo atsevišķus ēku un korpusu elementus, pēc tam celtnieki celtniecības laukumos tos samontē vienā vajadzīgā celtnē.

Grūti sameklēt ražošanas nozari, kurā netiktu izmantoti rasējumi. Rasējums ir saprotams jebkuram tehniski izglītotam cilvēkam, vienalga kādai tautībai viņš pieder. Ne par velti franču zinātnieks Gaspars Monžs rasējumu nosauca par tehniķu valodu.

Rasēšanas attīstīšanās vēsture ir saistīta ar ražošanas spēku attīstību sabiedrībā, kur laikā gaitā ir mainījušās prasības pret rasējumiem, mainījās to saturs un grafiskais noformējums.

Attēlot apkārtējos priekšmetus cilvēki iemācījās jau ļoti sen, daudz ātrāk nekā iemācījās rakstīt. Līdz mūsdienām ir saglabājušies zīmējumi uz alu sienām, klintīm, kurus ir veikuši tajos laikos dzīvojošie cilvēki.

Rasējumi, kuri atspoguļoja tehnisko domu, parādījās tikai tad, kas sākās darba sadale.

Darba sadale sāka parādīties celtniecības darbos. Tāpēc nav nejaušība, ka pirmie rasējumi ir saistīti ar celtniecību un apdzīvotajām vietām: ēkām, pilīm, pilsētām u. t. Pēc šiem rasējumiem celtnieki realizēja pasūtītāju ieceres. Izrakumos, kuri tika veikti Babilonijā, atrada statuju, kurā attēlotais cilvēks lasa rasējumu, kurš ir izkalts akmens plāksnē.
Laikam ejot rasējumi kļuva sarežģītāki, to izpildes tehnika kļuva kvalitatīvāka un saprotamāka. Sarežģītu izstrādājumu ražošana sāka pieprasīt mēroga rasējumus, kuros tika norādīts attālums. Šo metodi sauc par taisnstūra projicēšanu. Šī metode ļauj bez grozījumiem saglabāt attēlotā priekšmeta izmērus un tā joprojām tiek plaši pielietota mūsdienās.
Ar laiku mašīnbūves attīstīšanās, uzņēmumu kooperēšanās un rasējumu apmaiņa starp tiem sāka pieprasīt vienotas sistēmas izveidi, vienotu rasējumu izpildi un vienotus noteikumus. Vienotā sistēma bija nepieciešama sakarā ar plaši izvērsušos tehnisko kadru sagatavošanu. Tika pieprasīta saikne starp rasēšanas teorijas mācīšanu un rasēšanas pielietošanu projektēšanā un ražošanas organizācijās. 1926. gadā aizsākās darbs pie rasējumu standartu ieviešanas.

Mūsdienās ir ieviesta vienota konstruktoru dokumentācijas sistēma, kura piedāvā standartu kompleksu, vienotas prasības rasējuma izpildē un to noformēšanā.

rasejums