Metināšana

Metināšana ir ļoti populārs termins, kuru parasti lieto sarunā, kura ir saistīta ar metāla apstrādi, bet es domāju, ka ir svarīgi konkrēti noskaidrot, kas tad ir metināšana, kā tā tiek veikta un kādi ir populārākie metināšana veidi.

Tātad metināšana pēc savas būtības ir savienojumu iegūšanas process, kura rezultātā tiek iegūti jauni materiāli. Metināšanas gaitā metināmās detaļas tiek sakarsētas, izmantojot sakarsēšanu, plastisko deformāciju vai abas metodes kopā, un tiek iegūti jauni savienojumi.

Šī jauno savienojumu iegūšana notiek pateicoties procesam, kuru sauc par starpatomu saišu rašanos. Metinot, metināmo detaļu malās pateicoties siltuma elementa iedarbībai tiek izkausēts metāls. Pēc tam šīs divas metāla daļas ar izkusušām malām var savienot kopā, un tās perfekti saplūdīs kopā, pārklājoties ar metināšanā izmantoto kausēto metālu.

Visbiežāk izmantotais siltuma avots metināšanas procesā ir elektriskais loks, gāzes liesma, izkausēti sārņi, plazma, lāzera stara enerģija, elektroni starojuma enerģija vai kāda ķīmiska reakcija, jo šie siltuma radīšanas veidi ir visvienkāršākie, bet tajā pašā laikā arī visefektīvākie.

Visvecākais metināšanas veids ir kalējmetināšana, kas ir pazīstama jau senā pagātnē. Pirmos metināšanas eksperimentus ar elektrisko loku veica Nikolajs Benardoss 1878. gadā. Pāris gadus vēlāk jau bija izstrādātas pirmās iekārtas, kuras varēja izmantot, metinot ar tērauda elektrodu palīdzību, bet mūsdienās metināšanā tiek pielietotas daudz un dažādas metodes.

Populārākie veidi, kā metināt ir jau pieminētā lokmetināšana, metināšana ar kūstošiem elektrodiem, metināšana ar pārklātiem elektrodiem, metināšana aizsarggāzē, kontaktmetināšana, punktmetināšana, sadurmetināšana un gāzes metināšana. Un katram no šiem metināšanas veidiem ir sava specifika, piemēram, lokmetināšana kā siltuma avotu izmanto elektrisko loku, kūstošo elektrodu metināšanā procesā tiek pielietoti kūstošie elektrodi, pārklāto elektrodu metināšanā tiek izmantots metāla stienis, kurš ir pārklāts ar pulverveida līmes šķīdumu, metinot aizsarggāzē detaļām caur elektrodu turētāju tiek pievadīta aizsarggāzes strūkla, kontaktmetināšanā, lai sametinātu vielas pielieto spiedienu un vietēju sakarsēšanu, punktmetināšanā metināmās detaļas tiek saspiestas, sakarsētas un caukaltas, sadurmetināšanas procesā detaļas arī tiek saspiestas kopā un sakausētas kopā ar strāvas palīdzību, bet gāzes metināšanā, kuru visbiežāk izmanto, lai sametinātu čugunu, misiņu vai tēraudu, lieto tādas deggāzes kā, piemēram, acetilēnu.

Metināšanas rezultātā tiek iegūts neizjaucams metālu savienojums, kuru pēc tam var izmantot virknē dažādu industriju un virknei dažādu pielietojumu.

Atbildēt